Traslazione delle spoglie mortali della Serva di Dio Maria Cristina Ogier

Nel pomeriggio di domenica 8 Janvāris 2023 l’Arcivescovo di Firenze Cardinale Giuseppe Betori, San Miniato Al Monte bazilikā, kas vadīja Dieva kalpa Marijas Cristina Ogier atlieku kanonisko tulkojumu San Miniato Al Monte bazilikā,it,Divi caurspīdīgi displeja gadījumi ar mirstīgajām atliekām no šodienas kreiso kāpņu pirmajā posmā aprakti bazilikā, kas piekļūst kriptam,it,Ļoti līdzdalīga ceremonija,it,Svinīgi svinēja San Miniato mūki un viņu abats Bernardo,it.

Due teche trasparenti con i resti mortali da oggi sepolti all’interno della basilica nel primo gradino della scala sinistra che accede alla cripta.

Una cerimonia molto partecipata, solennizzata dalle voci dei monaci di San Miniato e del loro Abate Bernardo.

Tulkošanas operācijas padarīja nepieciešamo baznīcas tiesas locekļu klātbūtni,it,Ar tēvu Frančesko Romano,it,pasūtīts tiesnesis,it,kurš lasīja aktu,it,ar nepieciešamajām kanoniskajām ziņām,it,tad ievietots aizzīmogots galvenajā vitrīnā,it,Īss,it,Bet intensīva Marijas Kristīnas Ogjē dzīve norobežo to cilvēku vēstījumu, kuri sevi bija liecinieki tā Kunga klātbūtnei, kurš mūs satiek uz dzīves ielām un lūdz mūs sveicināt viņu un pavadīt viņu kā klibu,it,akls,it,slims,it, con padre Francesco Romano, giudice delegato, che ha letto il rogito, con le necessarie notizie canoniche, inserito poi sigillato nella teca principale.

“La breve, ma intensa vita di Maria Cristina Ogier racchiude il messaggio di chi si è fatto testimone della presenza del Signore che ci incontra sulle strade della vita e ci chiede di accoglierlo e accompagnarlo da zoppo, cieco, malato, nabadzīgs no nepieciešamajiem, bet cerību pilns,it,Arhibīskapa Betori vārdi,it,Šis ir pilnīgs homīlijas teksts, kuru izrunā kardināls Džuzepe Betori Florences arhibīskaps,it,Darbība, ar kuru mēs pārnesam Dieva kalpa Marijas Cristina Ogier mirstīgās atliekas šajā bazilikā notiek dienā, kad Baznīca atmiņā par Kunga kristībām,it,Notikums, ar kuru,it,Tikšanās ar Džovanni Battista,it,Viņa priekštecis,it,Viņš izpaužas cilvēcei,it”, le parole dell’Arcivescovo Betori -.

Questo il testo integrale dell’omelia pronunciata dal Cardinale Giuseppe Betori Arcivescovo di Firenze:

“L’atto con cui trasferiamo le spoglie mortali della Serva di Dio Maria Cristina Ogier in questa basilica si svolge nel giorno in cui la Chiesa fa memoria del Battesimo del Signore, l’evento con cui, nell’incontro con Giovanni Battista, suo Precursore, egli si manifesta all’umanità, Un nāk pie mums, ko mums atklāja gara un Tēva balss zīme,it,tāpat kā Dieva dēls padarīja cilvēku par mūsu pestīšanu,it,Stāstā par evaņģēliju saskaņā ar Matteo, īpaša nozīme tiek piešķirta dialogam starp Jēzu un baptistu,it,kurš vēlētos atteikties no Dieva Dēla uzstāšanās, ko viņš ierosina, ņemot vērā grēcīgās cilvēces pārvēršanu,it,Bet Jēzus iebilst pret Jāņa atteikumu,it,"Labāk ir izpildīt visu taisnīgumu",it, come il Figlio di Dio fatto uomo per la nostra salvezza.
Nel racconto del Vangelo secondo Matteo si dà particolare rilievo al dialogo tra Gesù e il Battista, che vorrebbe rifiutare di compiere sul Figlio di Dio quel gesto che egli propone in vista della conversione dell’umanità peccatrice. Ma Gesù si oppone al rifiuto di Giovanni: «Conviene che adempiamo ogni giustizia» (Mt 3,15). Tēvs Jēzu nosūtīja dalīties ar cilvēka stāvokli un glābt to no sava interjera,it,Un tas ir taisnīgums,it,tas ir, Tēva griba,it,tas ir jādara,it,un ka dēls uzstāsies, līdz viņš identificēja sevi pie cilvēces, kas veltīta nāvei,it,Padarot šo aktu, kas dalās ar augšāmcelšanos un mūžīgās dzīves priekšnoteikumu,it,Lai to izpildītu, Jēzu Gars tiks apgaismots un atdzīvināts,it,Tas viņam nonāk kristības laikā,it,Un viņš ļaus sevi vadīt pēc sava tēva vārdiem,it, e questa è la giustizia, cioè la volontà del Padre, che occorre compiere, e che il Figlio compirà fino a immedesimarsi sulla croce all’umanità votata alla morte, facendo di questo atto di condivisione la premessa della risurrezione e della vita eterna. Per compiere questa volontà Gesù sarà illuminato e vivificato dallo Spirito, che scende su di lui al momento del Battesimo, e si lascerà guidare dalla parola del Padre, kurš to atklāj mums kā "mans dēls,it,Mīļais ",it,Mēs jau esam savākuši virkni elementu,it,kas apgaismo Jēzus noslēpumu e,it,ka no tiem, kas viņam pieder,it,jo viņi seko viņam, pilnībā atbilstoši viņam,it,Tāpēc viņi palīdz mums izprast noslēpumu,it,Nāc Marija Cristina Ogier,es,Tas atstāj mums piemēra Kunga secības pazīmes,it,identificēšana cilvēka stāvokļa notikumos kā priekšnoteikums tā izpirkšanai,it,Dieva gribas meklēšana pēc viņa pilnīgas piepildīšanas,it, l’amato» (Mt 3,17).
Abbiamo già raccolto una serie di elementi, che illuminano il mistero di Gesù e, al tempo stesso, quello di coloro che gli appartengono, perché lo seguono conformandosi pienamente a lui. Ci aiutano quindi a comprendere il segreto di chi, come Maria Cristina Ogier, ci lascia segni esemplari di sequela del Signore: l’immedesimazione alle vicende della condizione umana come presupposto della sua redenzione; la ricerca della volontà di Dio per il suo pieno compimento; Gara dāvanas dāvana kā principu, kas mūsu dzīvei piešķir formu,it,Klausoties un paklausība Dieva Vārdam,it,Tas viss apgaismo pravieša grāmatas vārdus Jesaja, kas pasludināta par šīs liturģiskās lūgšanas īso lasījumu,it,"Tas ir par maz, ka jūs esat mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ​​ciltis un atgrieztos Izraēlas izdzīvojušos,it,Es parādīšu tautas,it,Jo tas atnes manu pestīšanu līdz Zemes beigām ",it; l’ascolto e l’obbedienza alla parola di Dio.
Tutto questo illumina le parole del libro del profeta Isaia proclamate nella lettura breve di questa preghiera liturgica: «È troppo poco che tu sia mio servo per restaurare le tribù di Giacobbe e ricondurre i superstiti d’Israele. Io ti renderò luce delle nazioni, perché porti la mia salvezza fino all’estremità della terra» (Is 49,6). Tie ir vārdi, kas novietoti Kunga kalpa otrās dziesmas kontekstā,it,un aprakstiet misiju,it,Tos var lasīt Kunga Kunga kristību festivālā, jo šis kristību notikums ir atklāsme un Kunga misijas pirmais solis,it,Saikne, kas skaidri izteikta Luca evaņģēlijā,it,kurā šie vārdi veicina dziesmas sastādīšanu, ar kuru Simeone sveic bērnu Jēzu templī un atklāj misiju Marijai un Jāzepam,it (Is 49,1-13) e ne descrivono la missione. Le si leggono nella festa del Battesimo del Signore perché quell’evento battesimale è rivelazione e primo passo della missione del Signore, un legame che si trova esplicitato nel vangelo di Luca, in cui queste parole contribuiscono a comporre il canto con cui Simeone accoglie il bambino Gesù nel Tempio e ne rivela la missione a Maria e Giuseppe. Bet neoestamentas tradīcija nepaziņo par šiem pašiem vārdiem apustuļu misijai,it,kā Paolo un Barnaba Antiohijā no Pisidijas ir tieši,it,No Jēzus līdz mācekļiem,it,Misijas nepārtrauktībā, kas sasniedz mūsdienās un kas padara mūs atbildīgus par patiesības komunikāciju katram vīrietim,it,Esiet viegls citiem,it,kā Dieva mīlestības pret cilvēci pazīme,it, come fanno esplicitamente Paolo e Barnaba ad Antiochia di Pisidia (At 13,47). Da Gesù ai discepoli, in una continuità di missione che giunge fino ai nostri giorni e che ci rende responsabili della comunicazione della verità a ogni uomo. Essere luce per gli altri, come segno dell’amore di Dio per l’umanità; Arī tas man šķiet norāde, ka mēs redzam, ka mūsu Dieva kalpa liecībā spīd un ka mēs lūdzam, lai baznīca novērtētu tā piemēru,it,Īsā, bet intensīvā Maria Cristina Ogier dzīve satur vēstījumu tiem, kuri bija liecinieki tam Kunga klātbūtnei, kurš mūs satiek uz dzīves ielām un lūdz mūs sveicināt viņu un pavadīt viņu no Zoppo,it,arī pilns ar precēm, bet tajā pašā laikā ir slikti priekā par to, ka spētu tās izbaudīt,it,Ticība dīgļiem,it,Ar agru ziedēšanu,it.
La breve ma intensa vita di Maria Cristina Ogier racchiude il messaggio di chi si è fatto testimone della presenza del Signore che ci incontra sulle strade della vita e ci chiede di accoglierlo e accompagnarlo da zoppo, cieco, malato, anche ricco di beni ma al tempo stesso povero della gioia di poterne godere, nabadzīgs no nepieciešamajiem, bet cerību pilns,it,Arhibīskapa Betori vārdi,it,Šis ir pilnīgs homīlijas teksts, kuru izrunā kardināls Džuzepe Betori Florences arhibīskaps,it,Darbība, ar kuru mēs pārnesam Dieva kalpa Marijas Cristina Ogier mirstīgās atliekas šajā bazilikā notiek dienā, kad Baznīca atmiņā par Kunga kristībām,it,Notikums, ar kuru,it,Tikšanās ar Džovanni Battista,it,Viņa priekštecis,it,Viņš izpaužas cilvēcei,it.
La fede in germe, con precoce fioritura, šķērso Maria Cristina gadu dienu pēc dienas,it,ar cilvēku neveiksmēm,it,Samazinātas ķermeņa robežas staigāšanas un pat rakstīšanas funkcijās,it,postošas ​​sāpes,it,Viņš bija optimistisks jauneklis,it,priecīgs un vienmēr gatavs mierināt tos, kuriem tas bija vajadzīgs,it,Viss tika uzņemts un dzīvoja ticībā,it,Savā dienasgrāmatā viņš lasa,it,"Es pieņemu visu no Kunga",it,Šis teikums attiecas uz skumjām izredzēm palikt ratiņkrēslā un neredzīgajā,it, con gli insuccessi umani, i limiti di un corpo ridotto nelle funzioni della deambulazione e perfino della scrittura, il dolore devastante. È stata una giovane ottimista, gioiosa e sempre pronta a consolare chi ne avesse bisogno. Tutto veniva da lei accolto e vissuto nella fede. Nel suo diario si legge: «Io dal Signore accetto tutto». Questa frase si riferisce alla triste prospettiva di rimanere su una sedia a rotelle e cieca, nespējot vairāk palīdzēt trūcīgajiem,it,Cik daudz savā dzīvē viņš bija ielicis Kungam, pirmkārt,it,Marija Cristina dzīvoja paradīzes vēlmē un nāvi sauca par "labvēlīgu draugu, kurš man mūžīgi pievienosies manam Kungam",it,Viņš nekad paļāvās uz savu spēku,it,Bet pilnīgi Dievam,it,Tā garīguma simbols ir šie vārdi,it,«Tā kā jūs izmantojāt tik daudz apžēlošanas ar mani un daudz mīlestības,it,Es mazais zemes moscerīno,it,Marijas Cristina pēdējā vēstule ir no,it,Trīspadsmit dienas pirms miršanas,it, quanto nella sua vita aveva messo per il Signore al primo posto.
Maria Cristina ha vissuto nel desiderio del Paradiso e chiamava la morte «benevola amica che mi congiungerà per sempre al mio Signore». Mai si è affidata alle proprie forze, ma totalmente a Dio. Emblematiche della sua spiritualità sono queste parole: «Perché hai usato con me tanta clemenza e tanto amore, io piccolo moscerino della terra?».
L’ultima lettera di Maria Cristina è del 26 Decembris 1973, tredici giorni prima di morire. Tas ir adresēts franciskāņu p,it,Pio,en,Misionāru ārsts Amazon Rio,it,Viņš bija sadraudzējies ar viņu un spītīgi nodarbinājās ar savu enerģiju, lai saprastu sapni likt viņam ierasties upes laivā kā klīnika,it,Vēstules vārdi, kas pilēja no ciešanām,it,bet arī lieliska cerība,it,Un viņi beidzas ar šo pazemīgo pieprasījumu,it,«Lūdzu, lūdzu un lūdzu jums,it,Mums visiem ir liela vajadzība ",it,Dieva kalpa jaunais vecums to neslēdz reģistrā stereotipā,it. Pio (Luciano) Conti, medico missionario nel Rio delle Amazzoni. Con lui aveva stretto amicizia e per lui aveva impiegato caparbiamente le sue energie per realizzare il sogno di fargli giungere un battello fluviale come ambulatorio. Le parole della lettera grondano di sofferenza, ma anche di grande speranza. E si concludono con questa umile richiesta: «prega per me e io prego per te, ne abbiamo tutti e due gran bisogno».
La giovane età della Serva di Dio non la rinchiude in uno stereotipo anagrafico. Lieta, kas pārsteidz un aizrauj, lasot šīs jaunās sievietes dzīvi,it.
Affidiamo alla saggezza e prudenza della Chiesa il compito di indicarci in che modo potremo nel futuro guardare alla sua testimonianza per trarne frutto per la nostra vita cristiana”.

Riprese video e foto di Franco Mariani

Frank Mariani
Numurs 414 – Anno X del 11/01/2023

Šī slaidrādi nepieciešams JavaScript.